Mēmā Dziesma - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks

Pār mani mēma debess plešas

Un mēma, mēma pļava zied

Kāpēc es atkal esmu bešā

Kāpēc man vajag tukšā iet?

Kāpēc man vajag iet un meklēt

To balsi, kura pelnos dun

Klau, vēji maldās dziļi eglē

Klau, vijole tur raud kā suns

Ej un dedz

Sadedz savu balsi meklējot

Tikai savu balsi vienīgo

Tikai savu balsi, balsi to

Pār tevi liecas mēmi zari

Bet varbūt tās ir stabules

Un es kā mēmais, es kā mēmais

Bet ja nu jūra esmu es

Un ja nu viss ir dzīvs un ziedošs

Un pelnos vīru kori dun

Un ja nu dvēsele dzied eglē

Un savu likteni smilkst suns

A dumb sky is spreading over me

And the dumb, dumb meadow blooms

Why I'm in a mess again

Why do I need to go empty?

Why do I need to go and search

The voice that hums in the ashes

Listen, the winds are wandering deep in the fir tree

Listen, the violin is crying like a dog over there

Go and burn

Burns your voice in search

Only your voice alone

Just your voice, voice it

Dumb branches bend over you

But maybe it's the tables

And me as dumb, me as dumb

But if the sea is me

And if everything is alive and blooming

And a choir of meritorious men sings

And if the soul sings in the fir tree

And a dog sniffs its fate