Par Pēdējo Lapu - Nora Bumbiere

Dzīvoja reiz lapa zarā,

Dzīvoja tāvisiem garām — arīsev, arīsev.

Alkdama pēc zvaigznēm kāri,

Dzīvojāta lapām pāri — arīsev, arīsev.

Skaties, ceļiniek, tur augstu, augstu gaisā,

Staigāziemelis un māsas lapas kaisa…

Viņšjau nežēlos, viņšmetīs tieši sārtā

Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās.

Nemanot tāmũsu lapa,

Nemanot par zvaigzni tapa — arītu, arītu.

Nemanot tāzemēkrita,

Sadegot tur pat, kur citas — arītu, arītu.

Skaties, celiniek, tur augstu, augstu gaisā,

Staigāziemelis un māsas lapas kaisa…

Viņšjau nežēlos, viņšmetīs tieši sārtā

Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās.

Tumši sārtās, tumši sārtās, tumši sārtās.

Once upon a time there lived a leaf in a branch,

Lived past them - self too, self too.

Craving for the stars,

Lived across the pages - also for yourself, also for yourself.

Look, wayfarer, there high, high in the air,

A walking horse and a sprinkling of sister leaves...

He won't regret it, he will throw it straight

Leaves yellow and leaves dark pink.

Without noticing the page,

Without realizing it, a star was created - it would be, it would be.

Without realizing it, the earth fell,

Burning up where others would - would, would.

Look, keeper, high, high in the air,

A walking horse and a sprinkling of sister leaves...

He won't regret it, he will throw it straight

Leaves yellow and leaves dark pink.

Dark pink, dark pink, dark pink.