Vaidaviņa - Larisa Mondrusa

Kad aiz mežiem nogrimst saules stari

Padebeši sārtojas

Eju es gar Vaidaviņas krastu

Senās atmiņās sirds kavējas

Vaidava, Vaidava

Aiznes skumjas zilā jūriņā

Vaidava, Vaidava

Stāsti man par mīlu jaunībā

Tagad staigājot pa svešu taku

Domās redzu tevi vien

Nekad dzīvē nesniegsi man roku

Zinu to, un tā man ļoti žēl

Vai to domājām, kad toreiz abi

Upes krastā sēdējām?

Sapņojām par nākamības dienām

Un par klusām stundām divatā

Prātā nāk man vakars, kad mēs abi

Pļavā ziedus lasījām

Viss, ko teici, likās man tik labi

Sirdī pirmo mīlu izjutām

Kad pēc gadiem sarma manos matos

Krūtīs klusu smeldzi degs

Tad kā senāk Vaidaviņas krastos

Zilos novakaros skumšu es

When the sun's rays sink behind the woods

The clouds turn pink

I walk along the shore of Vaidaviņa

In old memories, the heart lingers

Vaidava, Vaidava

Brings sadness to the blue sea

Vaidava, Vaidava

Tell me about love in your youth

Now walking on an alien trail

I can only see you in my mind

You will never give me a hand in life

I know that, and I'm so sorry

Did we think when both were back then

Sitting on the river?

We dreamed of the next days

And for quiet hours for two

It comes to my mind tonight when we both

We read the flowers in the meadow

Everything you said seemed so good to me

We felt the first love in our hearts

When after years the frost on my hair

A quiet sore chest will burn

Then as before on the shores of Vaidaviņa

In the blue evenings the sad self