Par Daini un krievu kaimiņiem - Ainars Mielavs, Pārcēlāji

Mana mamma bij' dievs un es viņai arī

Un drošība tāda, ka nebaida parīts

Un nebaida Dainis un jocīgais Vova

Un plecīgais Sergejs un onkulis Toļa

Dainis dzēra un kāvās, bet pieplaka vienmēr

Mani satiekot, centās būt tāds, kā piemērs

Piemērs tam, ka ir labi, ja dusmas var pāriet

Bērni bijām mēs abi un tas nevar pāriet

Es saticis viņus vairs neesmu

Un nezinu, gribu vairs vēl

Bet, ja satiktu, pajautātu

Par ko tiem visvairāk ir žēl?

Un vienreiz Vova ļāva man ienākt

Logi tik mazi un paklājs piekārts

Bet klusēja Sergejs dienu no dienas

Un palika sevī aiz dzīvokļa sienas

Bet onkulis Toļa staroja priekā

Pacieta sievu un teica: Nāc iekšā.

Un nospieda pogu un sāka līgot

Balss par Skārboro tirgu un jēgu, kā dzīvot

Es saticis viņus vairs neesmu

Un nezinu, gribu vairs vēl

Bet, ja satiktu, pajautātu

Par ko tiem visvairāk ir žēl?

My mom was a god and so was I to her

And the security is that there is no fear of parity

And Dainis and funny Vova are not afraid

And the elderly Sergej and Uncle Tolya

Dainis drank and lingered, but he always clapped

When meeting me, he tried to be like an example

An example of it being okay for anger to pass

The kids were both of us and it can't go away

I haven't met them anymore

And I don't know, I want more

But if I met, I would ask

What do they regret the most?

And once Vova let me in

The windows so small and the carpet hanging

But Sergei was silent day after day

And stayed inside behind the wall of the apartment

But uncle Tolia was beaming with joy

Tolerated his wife and said: Come in.

And pressed the button and it started ringing

A voice for Scarborough Market and the meaning of life

I haven't met them anymore

And I don't know, I want more

But if I met, I would ask

What do they regret the most?