Sniegs izkūst tavos matos - Ainars Mielavs

Tik reti domas izmainās

Jau uzsākušas iet

Kad asas sāpes sajūtot

Var negribēties kliegt

Tik reti krītot nesaplīst

Tās lietas trauslākās

Pat tad, kad lejā lidojot

Par putniem izliekas

Sniegs izkūst Tavos matos

Līdz zemei nenonāk

Ja es uz Tevi skatos

Visatklātāk

Sniegs izkūst Tavos matos

Līdz zemei nenonāk

Ja es ar Tevi esmu

Vispatiesāk

Tik reti vārdi izpaliek

Jau drūzmējoties teikt

Tās dusmas, kuras apturot

Ar tām var arī beigt

Tik reti elpu aizturot

Var aizmirst nedomāt

Cik ilgi vēl līdz apvārsnim

Ko nekad nepanākt

Sniegs izkūst Tavos matos

Līdz zemei nenonāk

Ja es uz Tevi skatos

Visatklātāk

Sniegs izkūst Tavos matos

Līdz zemei nenonāk

Ja es ar Tevi esmu

Vispatiesāk

So rarely do minds change

They have already started to go

When you feel sharp pain

You may not want to shout

It rarely breaks when dropped

Those things are more fragile

Even when flying down

Pretending to be birds

The snow melts in your hair

It does not reach the ground

If I look at you

Most openly

The snow melts in your hair

It does not reach the ground

If I'm with you

Most true

So rarely are words left out

Already crowding to say

That anger that stops

You can also stop with them

So rarely holding your breath

You can forget not to think

How long until the horizon

What to never achieve

The snow melts in your hair

It does not reach the ground

If I look at you

Most openly

The snow melts in your hair

It does not reach the ground

If I'm with you

Most true