Labradors - Ainars Mielavs

No skumjām aizsala logi, par krusu pārvērtās vējš

Pat karstākās pirtis un krogi šīs krustceles neizkausēs

No asarām piebrieda durvis, nav nozīmes aizbultēt ciet

Tās neatvērtu pat burvis, kaut būtu iemīlējies

Bet viņš kā labradors skrēja pa sniegu

Tik pārlieku baltu un liegu

Lai zem lavīnām meklētu viņu

Savas mīļotās sirdsapziņu

No dusmām aizdegās zārdi ar sausiem solījumiem

Bet steigā izteiktie vārdi nu kļuva par karavīriem

No naida sadrupa sienas ap slāpētām emocijām

Un visas parastās dienas tad tapa par labākajām

The windows froze over from sadness, the wind turned into hail

Even the hottest saunas and pubs won't melt these crossroads

The door was wet with tears, there's no point in bolting it shut

Not even a wizard would open them, even if he was in love

But he ran through the snow like a labrador

So overly white and bare

To look for him under the avalanches

The conscience of your beloved

Hearts with dry promises ignited from anger

But the words spoken in haste became soldiers

Hate crumbles walls around repressed emotions

And all ordinary days became the best