Atbalss - Imants Kalniņš, Ainars Mielavs

Būs rudens nakts, vējš izģērbs kļavas

Tās atdodamās pašas sev pērn

Un domājams, ka tieši tādā laikā

Pie manis iegriezīsies Šarls Bodlērs

Viņš viegli smīnot nāks pār gadu kauliem

Es dzirdu jau kā tumsā soļi klaudz

Ir labi, ja starp mirušiem ir dzīvie

Jo dzīvo vidū miroņu tik daudz

Lai svētīts brīdis (simtreiz nolādētais)

Kad pēkšņi nodreb ikdienības gaiss

Kad priekštatības izgāzdams no eņģēm

Nāk sevi pieteikdams kāds apmātais

Un nerimsies viņš, taranējot mūrus

Kaut cīņu zaudēs, sevi nezaudēs

Un tā būs uzvara un tai būs jauna atbalss

To atceries, tiesātāju bars!

It will be an autumn night, the wind will strip the maples

They gave themselves last year

And presumably at just such a time

Charles Baudelaire will visit me

He will come over the bones of the year with an easy grin

I can already hear footsteps in the dark

It is good to have the living among the dead

Because there are so many dead people living in the midst

Blessed be the moment (cursed a hundred times)

When the air of everyday life suddenly trembles

When preconceptions are thrown off the hinges

A fool comes to introduce himself

And he will not rest when he rams the walls

Even if you lose the battle, you will not lose yourself

And it will be a victory and it will have a new resonance

Remember that, judging bunch!