Gadi - Imants Kalniņš, Ainars Mielavs

Var piesaukt debesis, var piesaukt elli

Bet atmiņas kā lavīnas reiz grūs

Tie gadi aizauļoja trakos zirgos

Sirds vietā tagad atstāts pakavs rūs

Kaut mazliet sarūsējis, tomēr ticiet

Ir šajā dzelzī laikam kaut kas dzīvs

Lūk, baltiem zirgiem atkal garām traucot

Tos kreisā pusē sajūt naglais spīvs

Nu kur jūs, kur jūs skrienat neprātīgie

Vai elpa deg jums pātagcirtiens spējš

Jel stājieties, un klāt būs viens no bara

Kas aizdrāzās reiz tā kā viesuļvējš

Es pazītu šo dūkano starp simtiem

Kad mežonīgām krēpēm plandot tas

No tālām, zilām pļavām šurpu skrietu

Un zeme drebētu no dunoņas

Vai tiešām tagad visi jūs tik tālu

Vai tiešām atkal grožos visi jūs

Nē, redzu jau, kaut kur aiz Oriona

Klīst balti zirgi zilā savvaļā

You can invoke heaven, you can invoke hell

But memories like avalanches sometimes push

Those years turned into crazy horses

Instead of a heart, a horseshoe is now left to rust

A bit rusty, but believe me

There is probably something alive in this iron

Here the white horses trot past again

They are felt on the left side by a nail-biter

Well, where you, where you madmen run

Does the breath burn for you whipping power

Come on in and one of the crowd will be there

Which blows up once like a hurricane

I knew this dude among hundreds

When the wild mane flutters it

I would run here and there from distant blue meadows

And the earth would tremble from the noise

Are you really so far now?

Are all of you really turning again

No, I see already, somewhere behind Orion

White horses roam in the blue wild