Manai Dzimtenei - Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Es redzu — nāk vīri pelēkos vadmalas svārkos

Ir 1873. gads, dimd Rīga

Un pirmie dziedāšanas svētki ir sākušies

Man stāstīja Daugaviņ', kā liktenis vīdamās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš pret likteni stāvēdams

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Vēl nāks piektais gads, asins lietus līs

Un visaugstākās priedes nolauzīs

Iesim strēlniekos, dziesma vētru sēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

Lai balstiņis vīdamās pār novadu aizvijās

Dziesma savus svētkus svin ar bāliņu celdamās

Tā dziedāja bāleliņš, ar Daugavu nemirstīgs

Viņa dziesmā gadu simts kā mūžiņis krāsojās

Cauri sirdīm mums lauztās priedes augs

Jaunā gaitā mūs jauni rīti sauks

Tālāk mūžībā dziedot iesim mēs

Mūžam gaismas pils kalnā gavilēs

I see men in gray corduroy skirts coming

It is 1873, in Riga

And the first singing festival has begun

Daugaviņ told me, as if fate was waiting

The song celebrates its holidays with a ball

So sang the white man standing against fate

In his song, a hundred years were colored like an eternity

The fifth year will still come, the rain of blood will fall

And the tallest pines will break

Let's go to the archers, the song will sow a storm

The castle of light on the hill will cheer forever

Let the support wind over the county

The song celebrates its holidays with a ball

That's how the white swan sang, immortal with the Daugava

In his song, a hundred years were colored like an eternity

Through our hearts the broken pine will grow

In the new course, new mornings will call us

We will go on singing into eternity

The castle of light on the hill will cheer forever