Glāze ūdens - Kaspars Dimiters

Krīt debesu aizkars tukšā visuma priekšā

Uz galda glāze ūdens un viss tajā iekšā

Tik maz ir vajadzīgs šai plašumā telpas

Jo lielāka pasaule, jo vairāk trūkst elpas

Kā nosargāt gleznu, ko aplaupa ota

Balts audekls dzīves ir košākā rota

Smagi kruzuļu putni tavu tukšumu dala

Šī dzīve nav krasts, tā ir vientuļa sala

Tev ir jāiet un jāiet, tikai paliec uz vietas

Tev pieder dzīvot, mīlēt un nemirt — vien trīs lietas

Aiz rītdienas nekas nesāksies no jauna

Būs kā mūžīgi bijis, dzims brīvība no kauna

Tava nemaņa un kritieni liek atgriezties un sākties

Līdz debesis glāzē iemācās neapmākties

Un mazais visums pār tevi kā modinoša rasa nolīst

Tavi pieredzes kilometri ir tikai viens solis

Divas pasaules caur tavu esamību traucas

Tās it kā ir viena otrā, taču nekad nesajaucas

Garām glāzei uz nakti ved nāves noblietēta taka

Tur it kā vajadzētu beigties, bet izlien mēness un ir tev aka

Ir vai nu meli vai nemeli, tikai nav patiesības

Tu negribi nomirt, jo nav tādas beigties gribas

Kaut kam tuvam, bet neredzamam tu čuksti: es nāku

Jo tu zini, ka nomirt ir vienīgais sākums

Nav debesu aizkars tava visuma priekšā

Uz galda glāze ūdens un zvaigznes iekšā

Aiz loga zem ielas dus tava svētā kauli

Viņš debesīs lūdz, lai tu kļūsti par sauli

Tikai nopūties un ej savā tālumā tuvā

Tik daudzi taču palika guļot un neatguvās

Tev nevajag vairāk kā palikt uz vietas

Dzīvot, mīlēt un nemirt — vien trīs lietas

The curtain of heaven falls before the empty universe

A glass of water on the table and everything in it

So little is needed for this vast space

The bigger the world, the more breathless

How to protect a painting robbed by a brush

A white canvas is life's brightest ornament

Heavy hummingbirds share your emptiness

This life is not a shore, it is a lonely island

You have to go and go, just stay put

You own to live, to love, and not to die - just three things

Nothing will start over after tomorrow

It will be as it has been forever, freedom from shame will be born

Your slips and falls make you come back and start over

Until the sky in a glass learns not to cloud

And the little universe falls on you like a wakening dew

Your experience kilometers are just one step

Two worlds collide through your existence

They seem to be inside each other, but never mix

A path packed with death leads past the glass into the night

It should end there, but the moon pours out and there is a well for you

There is either a lie or a lie, but no truth

You don't want to die because you don't want to end

To something close but invisible, you whisper: I am coming

Because you know that dying is the only beginning

There is no heavenly curtain before your universe

A glass of water on the table and a star inside

Behind the window under the street rest your holy bones

He is praying in the sky that you become the sun

Just sigh and go in your distance close

So many remained dormant and did not recover

You don't need more than to stay put

To live, to love and not to die - just three things