Atmodas karantīna - Kaspars Dimiters

Rozā aģenti novelk Atmodas un uzvelk nāves maskas:

«Kas pirms trīsdesmit sākās, beidzot ir noticis»

Mūžīgā sala veči, kartiņu maisiem plecos

Bradā pēdējās no tīra jaunsudrabiņa notis

Piedzīs tev aizdoto naivās nācijas cerību

Tavā dzīvoklī, ne vairs Mežaparka halucināciju zeltā

Visus pa vienam — katru savā ekrānā

Bailes un vientulība norobežo no Augšāmceltā

Uz barikādēm uzsildītas, vēlāk jau ļoti slimas

Pat teātrī pārlietās asinis nodziest

Slēdz tautas skatuvi varani stīvās šlipsēs

Visus reģistrē necauršaujamās zeķbiksēs odzes

Kas nav dzejojis, pusdzīvus vārdus starp mirušiem lasa

Tic mediju kanibāliem, kas bailes kanalizē

Ne Bārdas pirtiņā, bet uz nāves lāvas

Vienādiem uzpurņiem globālā ešafota bizē

«Sovok, tu dzejotāj, ar kolektīvismu mūžīgi slimais

Sen sagšā tu ietinams un lielvārdenē pakarams

Tev līdzīgos dezinficēs, pēc vakcīnām lūgties dresēs

Esi kā mēs — katrs par sevi.

Laiks tev līdz vakaram!»

Slēdz sadzīves ilūziju un vientulību vēl ciešākā tīklā

Lai tevis redzēšana tēmeklī ir bez riska

Dēļ tavas veselības tev būs bīties no cilvēkiem

Lai tava slimā cilvēcība kļūst veselīgi dzīvnieciska

Dievinātās pilsētas ar iepirkšanās «liturģijām»

Pārvēršas zonās, lēģeru debesskrāpjos

Vien āpsītis manā pakrastē sirsnīgi piemiedz

Lai kā viņš savā aliņā arī es dziļāk sevī rāpjos

Krustojas dzīvie un nedzīvie — aust pastarās tehnoloģijas

Nebūs nekad kā bij', nebūs pat ugunij

Ar visu, ko pieļāvām, ko pieļaut vēl varam

Mīļā un mākslīgā miera gūstā mēs devām brīvību karam

The Pink Agents take off their Awakenings and don their Death Masks:

"What started thirty years ago has finally happened"

Old men of the eternal island, card bags on their shoulders

The last notes of pure silver in the paddle

Will recover the hope of a naive nation lent to you

In your apartment, no longer in the hallucinatory gold of Mežapark

All one by one - each on their own screen

Fear and loneliness separate us from the Risen One

Warmed up on the barricades, later very sick

Even the blood spilled in the theater goes out

Closes the folk stage in very stiff slippers

All are registered by vipers in tights

He who has not written poetry reads half-dead words among the dead

Believe in media cannibals who channel fear

Not in Barda's sauna, but on the lava of death

For equal muzzles in the braid of the global scaffold

«Sovok, you poet, eternally ill with collectivism

Long ago, you were wrapped and hung in a big house

Similar to you, they will be disinfected, they will pray for vaccines

Be like us - every man for himself.

You have until the evening!"

Closes the illusion of domesticity and loneliness in an even tighter network

May seeing you in the scope is risk-free

You will be afraid of people because of your health

Let your sick humanity become healthy animality

Adored cities with shopping "liturgies"

Turns into zones, camp skyscrapers

Only the badger on my shore winks warmly

As he is in his beer, I too crawl deeper into myself

The Living and the Unliving Intersect - Weave Past Technologies

It will never be the same, not even for fire

With all that we allowed, that we can still allow

In the captivity of a sweet and artificial peace, we gave freedom to war