Kino - Jumprava

Vienu dienu domāju un atcerējos, kur palikušas viena daļa no manām sajūtām,

kad man bija piecpadsmit, un viņai arī

Bet vai viņai toreiz bija tāpat?

Es vairs neatceros šīs meitenes vārdu — tikai sajūtas

Kādā dienā tālā, kādā vakarā

Mēs uz kino gājām lielas lietas sakarā

Biju nedaudz satraukts, gāju ziedus pirkt

Bet tad padomāju, varbūt labāk būs, kā ir

Mēs domājām viens par otru un bijām ļoti nozīmīgi viens otram

Mēs teicām viens otram, ka nespējam iedomāties dzīvi viens bez otra

Bet vai viņa jutās līdzīgi man, tā arī to nepajautāju

Stāvu es un gaidu toreiz vakarā

Nedaudz jautri smaidu, manas rokas kabatās

Tad es pēkšņi redzu — tur jau viņa nāk

Tāda ļoti skaista un par mani slaidāka

Likās, ka tas ir lielākais notikums, kas man stāv priekšā

Bet tā arī likās toreiz, jo mums jau nekā cita nebija

Mēs ejam roku rokā, visur ceļš mums brīvs

Un tas mums labi sokas, kaut gan esmu mazliet stīvs

Jūtos es kā filmā, viss tik skaisti ir

Viss ir tā kā kino, vai es tiešām esmu īsts

Pagāja vairāk laika

Pēc kāda laika viss aizmirsās, bija daudz citu lietu

Bet šīs sajūtas palika arī turpmāk nemainīgas

One day I thought and remembered where part of my feelings remained,

when I was fifteen, and so did she

But was she like that then?

I don't remember this girl's name anymore - just feelings

One day far away, one evening

We went to the movies for a big deal

I was a little excited, I went to buy flowers

But then I thought maybe it would be better as it is

We thought of each other and were very important to each other

We told each other that we could not imagine life without each other

But I didn't ask if she felt like me

I stand up and wait that night

A little fun smile in my hand pocket

Then I suddenly see - there she is already coming

So very beautiful and slimmer than me

It seemed to be the biggest event ahead of me

But it seemed so then, because we had nothing else

We go hand in hand, the path is free for us everywhere

And it works well for us, even though I'm a little stiff

I feel like in a movie, everything is so beautiful

Everything is like a movie, or am I really real

It took more time

After a while, everything was forgotten, there were many other things

But these feelings remained unchanged