Liekos Dīvains - Jumprava

Māte mani mācīja mīlēt

Tēvs, kā bieži nepakrist

Brāli mani mācīja cīnīties

Kā naidnieku atsist

Bet to, ko man mācīja zemapziņa

Sapratās labāk sarkanvīns

Uz priekšu tas mani pasteidzina

Kur patiesība — plastilīns

Dažreiz it kā garlaicīgi

Pa jumtiem gribas pastaigāt

Un, it kā būtu nemirstīgi

It kā nemācētu padomāt

Bet ko man mācīja augšā mēness

Mēness, uz kuru vērsts mans pirksts

Kā viegli iemigt magoņmiegā

Līdz rītam saldi neatžirgt

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Lido pūces alkatīgas

Platas acu zīlītes

Un starp viņām kaut kur tumsā

Planēju virs zemes es

Redzu visu it kā dienā

It kā būtu ļoti gaišs

Tikai cilvēkiem tur lejā

Viss šķiet spokains, baigs un baiss

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

Jāteic patiesība, man ir jābūt godīgam

Ja es Tev liekos dīvains

Tad kāds Tu liecies man

My mother taught me to love

Father, how often do not fall

My brother taught me to fight

As the enemy strikes

But what the subconscious taught me

Understood red wine better

It hurries me forward

Where the truth - plasticine

Sometimes as if boring

I want to walk on the roofs

And as if it were immortal

As if I didn't know how to think

But what taught me at the top of the moon

The moon my finger is pointing at

How to fall asleep easily

Do not sweeten until morning

To tell the truth, I have to be honest

If I find you weird

Then someone will bend to me

Flying owls are greedy

Wide pupils

And between them somewhere in the dark

I soared on the ground

I see everything as if in a day

As if it were very bright

Only people down there

Everything seems ghostly, scary and scary

To tell the truth, I have to be honest

If I find you weird

Then someone will bend to me

To tell the truth, I have to be honest

If I find you weird

Then someone will bend to me