Cielava - Viktors Lapčenoks, Раймонд Паулс

Savu meiteni es saucu par cielavu

Jo viņai bija spārni

Vismaz man tā likās

Bet tad…

Rīt viņa nāks

Es naivi savam slieksnim meloju

Rīt viņa nāks

Bet atbild slieksnis auksts

Vējš viņu sauks

Vējš viņas gaišu vārdu nesīs

Un jumtos putni teiks

Cik viegli spārni tai

Smejošai, skrejošai cielavai

Sauc saukdams mājās cielavu

Vēl kamēr vakars, saule spīd

Bet vēji atbild

Akmenī, slēp savas acis akmenī

Kāds dīvains laiks

Es naktī saku savai pilsētai

Birst zemes miers

Bet mana roka salst

Un vēji nes

Man acīs vakardienas pelnus

Kāds dīvains mierīgs laiks

Uz mūžiem pieder tai

Smejošai, skrejošai cielavai

Sauc saukdams mājās cielavu

Vēl kamēr vakars, saule spīd

Bet vēji atbild

Akmenī, slēp savas acis akmenī

Savu meiteni es saucu par cielavu

Jo viņai bija spārni

Vismaz man tā likās

Bet tie ar spārniem

Tie dzīvo ļoti ātri

I call my girl a bitch

Because she had wings

At least I thought so

But then…

She will come tomorrow

I lie naively on my doorstep

She will come tomorrow

But the corresponding threshold is cold

The wind will call him

The wind will bring her light word

And the birds on the roofs will say

How easy wings it

Laughing, running squirrels

Called a home-gatherer

While the evening is still shining

But the winds answer

In the stone, hide your eyes in the stone

What a strange time

I tell my city at night

The peace of the earth is falling

But my hand freezes

And the winds bring

In my eyes yesterday's ashes

What a strange quiet time

It belongs to it forever

Laughing, running squirrels

Called a home-gatherer

While the evening is still shining

But the winds answer

In the stone, hide your eyes in the stone

I call my girl a bitch

Because she had wings

At least I thought so

But those with wings

They live very fast