Lakstīgaka - Мария Наумова, Normunds Rutulis

Kur Gauja apmet loku un lokās līkumos

Tur pašā upes krastā es sēžu vakaros

Un noraugos pa straumei, kas ātri projām skrien

Un vienkārši tāpatās sirds mana dzied arvien

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Ik vakaru, kad saulīte riet

Ik vakaru, kad saulīte riet

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Kā lakstīgala sirds mana dzied

Es dzirdu putnu balsis, tā sēžot upmalā

Un dungojot par dzīvi pati savā nodabā

Un ko man vairāk vajag, vien upi kura plūst

Un sirdi pilnu laimes, kas nekad neizžūst

Un atkal klāt ir vakars un viss ir savādāk

Jo blakus man ir tava sirds, kas arī dziedāt māk

Ko vēl es varu gribēt?

Ko vairāk vēlēties

Ak, Likteni, mans labais, Tev gribu pateikties

Where the Gauja bends and bends

There I sit in the evenings by the river

And I look at the current that is running fast

And just like that, my heart keeps singing

As a nightingale my heart sings

Every night when the sun goes down

Every night when the sun goes down

As a nightingale my heart sings

As a nightingale my heart sings

As a nightingale my heart sings

I hear the voices of birds sitting by the river

And buzzing about life in his own room

And what I need more is a river that flows

And a heart full of happiness that never dries up

And it is evening again and everything is different

Because next to me is your heart that can sing

What else can I want?

What more to want

Oh, fate, my good, I want to thank you