Tā Aiziet Gaisma - Frailty

Tā aiziet gaisma lēna kā tumšā atvarā

Tur sen jau nogrimusi guļ mana sāpju sirds

No tumšiem nama logiem es veros rudenī

Kur krēslas miglā aukstā Tavs rēgs caur ēnām slīd

Kā skumju attēls prātā reiz salauzts solījums

Es dzirdu bēdu soļus, kas tuvāk nāk arvien

Un dienas ātri paiet, un naktis garas kļūst

Steidz dzīves straumes projām, sirds vientulībā lūzt

Tā aiziet gaisma lēna, tai skumīgs skaistums līdz

Man paliek tikai ēnas, kauss rūgtām zālēm piepildīts

Un rudens veras manī, tā acis klusi raud

Tavs rēgs sev līdz uz mūžu nu mani projām sauc

It goes light as slow as a dark opening

My heart in pain has been lying there for a long time

I look out of the dark windows of the house in the autumn

Where in the mist of twilight the cold Your ghost glides through the shadows

As a picture of sadness, a promise was once broken in the mind

I hear the steps of sorrow getting closer and closer

And the days pass quickly, and the nights are long

The currents of life rush away, the heart breaks in loneliness

It goes light slowly, giving it a sad beauty

All I have left is a shadow, a cup full of bitter medicine

And autumn opens in me, her eyes crying softly

Your ghost will call me forever