Pērļu Krelles - Раймонд Паулс, bet bet

Tur, tajā spogulī es nepazīstu sevi

Tās acu līnijas nav šodien manējās

Bet es jau zinu, ka nav izvēles un smaidu

Tāpat jau tie, kam nebūs dots, to nezinās

Tā pielaikojot savas dzīves skaistās rotas

Šodienu ritēšu, kā laika upe rit

Līdz kāda feja mani pārvērtīs par tevi

Kad tornī pusnakts sitīs tieši divpadsmit

Es neesmu tā bilde uz tā vākā

Es neesmu tā zvaigzne krītošā

Es tikai garām ejot tajā ballē biju

Ar sirdi aizpogātā krūšu kabatā

Tur lejā sētā gaudo bruņinieku svīta

Un galdiem rībot ārā viļņojas viss gaiss

Bet nezina neviens, kas notiksies no rīta

Vai blakus apgūlies būs Dievs vai nelabais

Kad tornī pusnakts sitīs, zelta plīvurs kritīs

Un karaliene kaila prom uz mājām ies

Uz trepēm lēni izbirs baltās pērļu krelles

Un laiks uz vienu bezgalību apstāsies

There, in that mirror, I don't know myself

Those eye lines are not mine today

But I already know there is no choice and no smile

Likewise, those who are not given will not know

So try on the beautiful jewelry of your life

I will roll today as the river of time flows

Until some fairy turns me into you

When the tower strikes midnight exactly twelve

I'm not the picture on its cover

I'm not the star of it falling

I was just passing that ball

In a heart-sealed chest pocket

Downstairs in the yard is a suite of knights

And all the air is rippling outside at the tables

But no one knows what will happen in the morning

Will God or the wicked lie next to him?

When the tower strikes midnight, the golden veil will fall

And the queen naked will go home

White pearl beads will slowly fall on the stairs

And time for one infinity will stop