Tā tas, mās - Lauris Reiniks, Rūta Reinika

Mās', mēness nav tikai miers

Viens tas tik apaļš un liels

Ne jau nozaudēts miegs

Ne jau tāpēc, ka lieks

Tas tik viens, tik liels

Tam ir bail tikai būt

Tam ir bail tikai degt

Nepamet kad nakts

Mās', saulei miera vairs nav

Mās', dienām skaita vairs nav

Un ne jau dēļ baltiem mākoņu salmiem

Tā dziest, tā deg un karsta kā Floridā nozagta diena

Tā skrien virs mums

Mās', zvaigznes nekrīt tāpat

Tās, tās grib mirt savādāk

Un kam lai vēl pastāstu

To kā man žēl tās, mās', cik žēl

Kā gribētos ķert tās plaukstās un mest

Tāpat vien lai skrien

Sisters, the moon is not just peace

One it's so round and big

Not already lost sleep

Not just because it's redundant

It's so one, so big

It's afraid to just be

It is afraid to just burn

Don't leave when night

Sisters, the sun is no longer peaceful

Mās', the number of days is gone

And not because of white cloud straw

It's going out, it's burning and it's hot like a day stolen in Florida

It runs above us

Sisters, the stars don't fall like that

They want to die differently

And who else to tell

How sorry they are, my sister, how sorry

How I would like to grab them in the palm of your hand and throw them

Just let it run